Vai arī tev ir gadījies paskatīties uz savu fotogrāfiju un uzreiz nodomāt: tā neesmu es vai kāpēc es te izskatos tik dīvaini?

Tā jūtas ļoti daudzi cilvēki. Un visbiežāk tas nenozīmē, ka neesi fotogēniska vai kamera pēkšņi ir atklājusi kādu briesmīgu patiesību. Viens no iemesliem ir pavisam vienkāršs, fotogrāfijā tu ieraugi mazāk pazīstamu sevis versiju.

Spogulī un fotogrāfijā mēs sevi redzam atšķirīgi

Ikdienā savu seju visbiežāk redzam spogulī. Tas parāda apgrieztu attēlu: tas, kas dzīvē ir labajā pusē, atspulgā atrodas kreisajā. Pie šīs versijas esam pieradušas gadiem.

Savukārt parasta fotogrāfija bieži parāda seju tā, kā to redz apkārtējie. Tā kā neviena seja nav pilnīgi simetriska, ierastās nianses pēkšņi ir samainījušās vietām. Uzacs šķiet citāda, matu celiņš, nepareizajā pusē, bet smaids mazliet svešs.

Tev nav cita seja. Mainījies ir tikai skata virziens.

Ar telefona pašbildēm viss var būt vēl mulsinošāk. Priekšējās kameras priekšskatījums nereti izskatās kā spogulis, bet saglabātais attēls atkarībā no telefona iestatījumiem var tikt apgriezts otrādi. Tāpēc bilde pēc uzņemšanas reizēm pēkšņi šķiet pavisam citāda.

Ko patiesībā atklāja 1977. gada pētījums?

Psihologi Teodors Mita, Māršals Dermers un Džefrijs Naits salīdzināja cilvēku reakciju uz divām viena portreta versijām: parasto attēlu un tā spoguļattēlu.

Dalībnieces biežāk deva priekšroku savai spoguļa versijai. Savukārt viņu draugi vai partneri biežāk izvēlējās parasto attēlu, to sejas versiju, kuru ikdienā redz viņi.

Pētnieki to skaidroja ar pazīstamības efektu: mums mēdz vairāk patikt tas, ko esam redzējušas biežāk. Tu esi pieradusi pie sava atspulga, bet tuvinieki pie tavas neapgrieztās sejas.

Šis bija neliels un sen veikts pētījums, tāpēc to nevajadzētu pārvērst par likumu, kas izskaidro katru neveiksmīgu bildi. Tomēr tas labi parāda vienu svarīgu lietu: sajūta, es te izskatos slikti, ne vienmēr ir stāsts par skaistumu. Bieži tas ir stāsts par ieradumu.

Fotogrāfija apstādina mirkli, kuru dzīvē neviens nepamana

Dzīvē cilvēki tevi redz kustībā. Viņi redz, kā mainās tavs skatiens, kā tu runā, smejies un reaģē. Viņi neapstādina tavu seju sekundes simtdaļā, kad acis ir puspievērtas vai mute atrodas starp divām izteiksmēm.

Fotogrāfija to var izdarīt. Tā var noķert vienu nejaušu starpmirkli un likt tam izskatīties ļoti nozīmīgam, lai gan dzīvē neviens to pat nebūtu ievērojis.

Tieši tāpēc viena bilde nav spriedums par tavu izskatu.

Nozīme ir arī kameras attālumam, leņķim un gaismai

Ne visas fotogrāfijas parāda cilvēku vienādi. Ja telefons atrodas ļoti tuvu sejai, perspektīva var pārspīlēt tuvākos vaibstus, piemēram, degunu, bet sejas malas padarīt šaurākas. Arī gaisma no augšas var radīt dziļas ēnas zem acīm, savukārt plats leņķis pie pašas kadra malas var mainīt proporcijas.

Tas nav pierādījums tam, ka kamera nemelo. Kamera neko nezina par tevi, tā tikai fiksē konkrētu attālumu, objektīvu, gaismu un sekundes daļu.

Profesionālas fotosesijas laikā mana loma nav tikai nospiest pogu. Es skatos, kā krīt gaisma, izvēlos piemērotu attālumu un leņķi, palīdzu ar kustību un dodu laiku pierast pie kameras. Tā nav tevis labošana, tā ir iespēja parādīt tevi tā, kā cilvēki tevi jūt dzīvē, brīvu, dzīvu un ar raksturu.

Kāpēc mēs pret sevi esam daudz skarbākas?

Skatoties uz savu bildi, mēs reti redzam visu fotogrāfiju. Acis uzreiz aizslīd pie vietas, par kuru jau iepriekš esam uztraukušās: vēdera, zoda, smaida, roku pozīcijas vai sejas līnijas.

Tavs tuvinieks uz šo pašu attēlu skatās citādi. Viņš vispirms ierauga tavu skatienu, smieklus, noskaņu un atmiņu par kopīgo brīdi. Nevis vienu uzaci, kas tev pašai šķiet mazliet augstāka par otru.

Tas nenozīmē, ka tev obligāti jāpatīk katrai savai fotogrāfijai. Nevienam nepatīk pilnīgi visi kadri. Taču nevajag vienu neizdevīgu sekundi pārvērst secinājumā: «Es neesmu fotogēniska.»

Kā iemācīties uz savām bildēm paskatīties saudzīgāk?

Kad saņem fotogrāfijas, nemeklē uzreiz trūkumus. Vispirms paskaties uz attēlu kopumā un pajautā sev:

  • Kāda sajūta ir šajā bildē?
  • Ko es atcerēšos par šo dienu pēc vairākiem gadiem?
  • Vai es uz draudzenes fotogrāfiju skatītos tikpat kritiski?
  • Kas šajā kadrā man tomēr patīk?

Dažkārt palīdz arī vienkārši nolikt bildes malā un apskatīt tās vēlreiz pēc pāris dienām. Pirmais pārsteigums pāriet, nepazīstamā sejas versija kļūst ierastāka, un mēs sākam pamanīt ne tikai detaļas, bet arī sevi.

Tev nav jāprot pozēt, lai fotogrāfijās izskatītos pēc sevis

Daudzas sievietes pirms fotosesijas saka: es neprotu pozēt vai man nekad nepatīk, kā es izskatos bildēs. Tas ir normāli. Tev nav jāierodas ar gatavu pozu sarakstu.

Fotosesijā es tevi vadīšu ar vienkāršām darbībām un kustību, nevis likšu sastinguši turēt pareizo pozu. Mēs atradīsim gaismu, leņķus un noskaņu, kurā vari būt tu pati.

Un, iespējams, ieraugot gatavās bildes, tev nebūs jādomā: vai tā tiešām esmu es?

Ja gribi piedzīvot fotosesiju bez sarežģītas pozēšanas un bez spiediena izskatīties perfekti, uzraksti man.

Kāpēc tev nepatīk tavas fotogāfijas?

Fotosesija ar suni vai kaķi, jo arī viņi ir ģimene

Man patīk fotografēt ģimenes tādas, kādas tās ir, ar smiekliem, kustību, apskāvieniem un īstām emocijām. Un ļoti...
Kāpēc tev nepatīk tavas fotogāfijas?

Kurš ir labākais gadalaiks fotosesijai?

Patiesībā nav viena ideālā gadalaika, kas būtu piemērots visiem. Katram ir sava noskaņa, krāsas un arī daži mīnusi....
Kāpēc tev nepatīk tavas fotogāfijas?

Ģimenes fotosesijas

Šeit dalos ar padomiem, kas palīdzēs fotosesijai sagatavoties bez lieka satraukuma, stāstu par savu pieeju darbam ar...